Miroņa miljoni - стр. 5
«Dodon, apstājieties pie mājas un paskatieties, kas tur ir,» viņš teica mikrofonā. – Pa to laiku mēs iesim pēc Čaka. Viņš pārāk ātri aizbēga no mums. Man nepatīk šis puisis.
«Sapratu, priekšniek,» Dodons atbildēja.
Viņa BMW piebrauca pie Argus durvīm un apstājās.
Čaka džips un Gnutija BMW uzskrēja tālāk un pazuda līkumā.
* * *
Aiz Gnutija sēdēja viņa tuvākie rokaspuiši – Liss, Rustams un Fedots. Fedots un Liss izliecās no mašīnas un kliedza:
– Čak! Uzgaidi! Pagaidi, viņi ar tevi runā!
Bents pagriezās pret šoferi:
– Neatstājiet viņu.
«Whaaaaah!.. Beidz, gnīda!..» bandīti kliedza.
Bet džips tikai palielināja ātrumu.
Gnutija rokā sāka džinkstēt radiotelefons.
– Priekšnieks! – pa skaļruni atskanēja Dodona satrauktā balss. – Izskatās, ka esam apbēdinājušies! Beldjajs un zēni ir saliekušies, bet mīkla nekur nav pazudusi!
– Viss skaidrs! – zaglis rēca. – Tas ir Čaks! Lapsa, izdrāž viņu! Fedot, tu arī dabū dūdu!
Automašīna trīcēja pa bedrēm, un šāvieni mērķi nesasniedza. Džipa aizmugurējais logs bija caurumiem caurumiem, bet Čaks joprojām grieza stūri.
«Jūs nevarat sagaidīt, kuces…» viņš nomurmināja caur zobiem.
No vakara krēslas parādījās ciemata vienstāvu mājas. Pa viņa ielu ātri steidzās džips ar BMW. Apšaudes skaņas piesaistīja iedzīvotāju uzmanību: šur tur logos sakustējās aizkari, un dažus kilometrus tālāk, rajona policijas iecirknī, atskanēja telefona zvans.
«Mērķējiet pēc riepām,» Bents norūca. – Viņam ir nauda, tas ir skaidrs!
Liss un Fedots ielādēja jaunus klipus savās pistolēs.
Ceļš gāja cauri laukiem un copēm. Automašīnas atsitās pret bedrēm un ielidoja peļķēs, paceļot šļakatu strūklakas. Čaks vēroja savus vajātājus atpakaļskata spogulī un uzmundrināja sevi ar zvērestu, taču viņa dvēselē pieauga izmisums. «Zagļi nav tālu aiz muguras… Laikam jau visu izdomājuši…»
Un tad, kā paveicās, Goga sāka rosīties. Mirstošā vīrieša acis atvērās, un caur plīvuru viņš palūkojās uz savu bijušo partneri. No viņa sausajām lūpām izplūda lāsts.
Čaks pamanīja, ka Gogas roka sniedzas pēc jakas iekšējās kabatas. Mirstošais vīrietis mēģināja kaut ko no turienes izvilkt. Tajā brīdī Čakam viņam nebija laika, viņš bija novērsis no ceļa, un, kad viņš atkal pievērsa skatienu Gogam, viņš šausmās gandrīz kliedza: viņš izvilka granātu no krūtīm un ar notirpušiem pirkstiem mēģināja sataustīt tapu.!
«Paldies, es to neaizmirsīšu uz visiem laikiem,» Čaks atjēdzās un izrāva citronu. – Jūs vienmēr esat bijis taupīgs puisis!
Fedots un Lis šaudīja gandrīz nepārtraukti. Bet ar kratīšanu un pat krēslā bija grūti mērķēt. Lodes lidoja vai nu bagāžniekā, tad zemē, vai arī ceļmalas brikšņos.
– Pagaidiet, dupši! «Čaks ar zobiem izvilka tapu un izmeta granātu uz ceļa.
Tas eksplodēja pie BMW priekšējā bufera. Mašīna uzlēca, pēc inerces pavirzījās vairākus metrus, un tad tā apgriezās un saslīdēja. Ar trulu rūkoņu viņa nokrita uz sāniem, apgriezās un atkal nostājās uz saviem riteņiem. Tā motora pārsegs bija saburzīts, vējstikls gandrīz pilnībā trūka.
Atskatoties uz savu uzvarēto pretinieku, Čaks pašapmierināti iesmējās. BMW palika aiz muguras un pazuda tumsā.
* * *
Pirmais pie prāta nāca Lapsa, tievs, garmatains gaišmatains vīrietis, apmēram trīsdesmit piecus gadus vecs. Šoferis un Bents nekustējās, klāti izsisti stikli. Vadonim no pieres bija izlīdis granātas lauskas, no kuras viņam sejā plūda asinis.