Miroņa miljoni - стр. 2
– Kurš vēl šeit nepiekrīt? – jautāja vadītājs.
«Tas ir labi, priekšniek,» Nariks samiernieciski sacīja.
«Tātad, ir palikušas divas lemmas trīssimt piecdesmit tūkstoši,» Beldjajs rezumēja, spēlējoties ar pistoli un skatoties apkārt uz saviem brāļiem. – Mēs dalām ar astoņiem, ieskaitot Sjomu. Rack, sāc.
Viņš viegli virzījās uz čemodānu un sāka izņemt no tā paciņas. Bandīti sēdēja viņam priekšā puslokā un uzmanīgi vēroja viņa rīcību. Šķita, ka tikai Čakam rūp Raks un dolāri. Viņš staigāja pa istabu, smēķēdams un smaidīdams.
«Sēdies,» Beldja viņam pavēlēja. – Nevajag šķist tavu acu priekšā!
Čaks apmetās aiz Gogas, maza auguma, tievs puisis, apmēram divdesmit divus gadus vecs. Viņi kopā pievienojās bandai. Klīda baumas, ka viņi ir tautieši vai pat radinieki, lai gan neviens, izņemot Beldaju, par to nezināja droši. Čaks un Goga palika nedaudz atsevišķi no pārējiem bandā, un daudziem tas nepatika. Tomēr nevienam nekad nav bijusi iespēja viņiem pārmest neuzticamību.
Diba no čemodāna izņēma tieši divus miljonus trīs simti piecdesmit tūkstošus dolāru. Nolicis pakas sev priekšā, viņš sāka tās izkaisīt pa apli – katru ar paciņu, tad vēl vienu paku, tad atkal, it kā dalītu kārtis.
Čaks apgūlās uz grīdas aiz Gogas, slēpjoties no Beldaja. Pēkšņi viņš iegrūda Gogu mugurā, tad ātri izņēma no krūtīm gāzmasku un pārvilka to pāri sejai. Goga izvilka no kabatas nelielu metāla cilindru citrona granātas lielumā. Ar vienu kustību viņš to atkorķēja un iemeta pie brāļu kājām. Čaks atkorķēja to pašu cilindru. No gāzes bumbām sāka svilpt dzeltenas strūklas.
Sākumā neviens neko nesaprata. Visu uzmanība tika pievērsta Dibai, kas dalīja naudu. Viens pēc otra atskanēja divi aplaudējumi. Indīgā gāze ātri izplatījās pa visu telpu. Nebija pagājušas desmit sekundes, līdz viņa bija pilnībā apņemta dzeltenā miglā.
Brāļi pielēca kājās, bet Čaks jau bija pieskrējis pie durvīm un ar spēcīgu sitienu iedzina fiksatoru rievās.
Beldjajs metās viņam pretī.
«Ak, tu žurka,» vadītājs svilpa un pastiepa roku, mēģinot viņu satvert, bet viņš izvairījās.
Durvis un dubultlogi bija cieši aizvērti. Bandīti klepoja un aizrijās no smacošajiem dūmiem. Vadītājs no visa spēka centās atvērt durvis. Čaks viņam neļāva. Beldjajs ātri zaudēja spēkus un galu galā nokrita no ļoti viegla sitiena. Nariks un Diba satvēra aizbīdni, bet pa šo laiku abi bija norijuši tik daudz indes, ka Čakam nebija grūti viņus atgrūst no durvīm.
Bandīti viens pēc otra nogrima četrrāpus, nespēdami nostāvēt kājās.
«Žurka… Žurka…» bija dzirdami apslāpēti kliedzieni.
Toksisko dūmu plīvurā jau bija grūti kaut ko saskatīt. Vairāki šāvieni ieplīsa. Beldjajs nejauši izšāva virzienā, kur Čakam vajadzēja atrasties. Pistole rokā trīcēja, ķermeni satricināja krampji. Trīs lodes trāpīja pie durvīm saspiedušajiem brāļiem, un tikai ceturtā trāpīja Čakam, caurdurot viņa augšstilbu.
Savācis pēdējos spēkus, līderis atkal satvēra aizbīdni. Čaks satvēra viņa roku.
«Es tevi nogalināšu, tu, blēņ,» vadītājs elsdams svilpās un viņam iespēra.
Viens no sitieniem trāpīja ievainotajā augšstilbā. Čaks ievaidējās no sāpēm, bet nelaida Beldjaju pie durvīm.
Tikmēr Barboss mēģināja izlauzties pa logu. Viņš ar elkoni izsita pirmo glāzi, bet otro nebija laika sist: nazis viņam iedūra mugurā. Nopūties viņš pagriezās un satvēra Gogu aiz maskas. Viņš atkal iedūra viņu. Abi nokrita uz grīdas. Pēc īsas sīvas cīņas Barboss kļuva kluss.