Miroņa miljoni - стр. 4
Bandīti satvēra mokošo Sjomu un ievilka viņu mājā. Čaks pamāja uz kofera pusi.
– Paķert to. Mēs piegājām pie mašīnas.
Neticība bija tik skaidri redzama Gogas nosvīdušajā sejā, ka Čaks atkal pasmaidīja. Goga ar vienu roku pacēla koferi. Otrais atradās netālu no kabatas, kurā atradās pistole.
Izgājis no mājas, Goga pakāpās malā, lai ļautu Čakam iet pa priekšu. Bet viņš arī nevēlējās parādīt savu muguru. Bandītu skatieni sastapās.
– Varbūt varam te naudu sadalīt un uzreiz bēgt? – Goga teica spriedzes skanošā balsī.
– Šeit ir bīstami. Jebkurā brīdī Benta puiši var nolaisties pēc lāvas par kopējo fondu.
– Frics it kā teica, ka tikšanās bija paredzēta Ramenskoje.
«Neesiet stulbi,» rēta uz Čaka zoda sāka pildīties ar asinīm. Tā tas bija vienmēr, kad bandīts nervozēja. – Mums ātri jātiek prom no šejienes. Mēs šķirsimies mežā.
«Nav tirgus,» Goga piekrita.
Viņš izgāja pa durvīm atmuguriski, nenovērsdams skatienu no līdzdalībnieka un joprojām ar vienu roku turēdams čemodānu. Čaks viņam sekoja. Goga atvēra džipa aizmugurējās durvis un iemeta tajās laupījumu.
Čaks apsēdās sēdeklī blakus vadītāja sēdeklim.
«Tu vadīsi,» viņš teica.
«Es nebraucu labi,» atbildēja Goga.
«Vai jūs vēlaties, lai man ir aizņemtas abas rokas? – viņš domāja. – Nu, es nē!
«Tu brauc labi,» Čaka balss skanēja draudīgi.
– Kāpēc tu pats nebrauc?
– Man? Čaks pāris sekundes padomāja, un tad viņa lūpas pašķīra smīns. – Vai es varu…
Šis smīns kliedēja Gogas pēdējās šaubas. Kad viņš uzkāpa džipā, Čaks sēdēja saliekts, it kā regulētu jostu, kas savilka viņa traumēto gurnu. Goga pamanīja, ka ierocis ir vērsts pret viņu pārāk vēlu. Viņš ātri izvilka savu TT, bet Čaks šāva pirmais.
Goga ievaidējās un nometa ieroci. Čaks, atlaidis zobus, vēroja, kā uz viņa nesenā drauga krekla izplatās koši traips.
Pēkšņi Goga noliecās un satvēra Čaka roku, kas turēja ieroci. Čaks izšāva vēlreiz, bet lode iekļuva sēdeklī. Gogas pirksti ieurbās viņa plaukstas locītavā, noliecot stobru. Čaks vēlreiz impulsīvi nospieda sprūdu un izņēma pirkstu – lode trāpīja viņam garām kājai!
«Tu esi žurka, Čak,» Goga smēķēja, zaudējot spēku. -Tu esi zemiska žurka, un es tevi nogalināšu…
«Aizveries, ķēms,» Čaks iesita viņam ar elkoni ribās.
Goga paslīdēja zem sēdekļa un apklusa. Viņš gulēja zem Čaka kājām, konvulsīvi elpoja, sēkdams. Viņa pleci trīcēja.
Skatīdamies uz savu mirstošo partneri, Čaks veselu minūti domāja, ko ar viņu darīt. Varēja, protams, šobrīd viņu izstumt no džipa un aizbraukt ar naudu, bet tad visi noteikti nolemtu, ka līdzdalībnieku nāvē vainojams viņš, Čaks. Jo viņš ir vienīgais, kurš izdzīvoja. Ja Gogas līķis netiek atrasts, tad izrādās, ka vainīgi ir abi. Un viņi meklēs abus. Čakam šī vienošanās bija izdevīgāka: ja kaut kas notika, viņš visu varēja vainot partneri. Tātad, mums jābrauc tālāk un jāmet līķis mežā.
Viņš paņēma Gogina pistoli, iekāpa vadītāja sēdeklī un aizcirta durvis. Taču, tiklīdz viņš sēdās pie stūres, no aizmugures, līkumā, klusi iznira divi melni BMW, kas brauca viens pēc otra. Čaks sarāvās, tos ieraugot. Tāpēc ir taisnība, ka viņi nāks šurp uz Argusu pēc naudas kopējam fondam! Viņš nospieda gāzi.
Priekšējā automašīnā blakus vadītājam sēdēja viens no ietekmīgākajiem likuma zagļiem, vārdā Gnutijs. Beldjajs atzina savu autoritāti un regulāri ziedoja daļu no laupījuma kopējam fondam, kuru viņš «turēja». Ieraudzījis Čaku džipā, Gnutijs pa radiotelefonu savienojās ar otrā BMW ekipāžu.