Zvaigžņu kuģu desants: pilsonis - стр. 14
Mēs iekārtojāmies tranšejās. Apkārt bija tikai daži cilvēku līķi, bet skats uz nocietinājumiem bija patiesi biedējošs. Viss lauks bija izkaisīts ar arahnidu ķermeņiem. Visdažādāko izmēru un krāsu. Tālumā varēja redzēt milzīgus vairāku tankkuģu līķus. Visticamāk, artilērija bija darījusi, ko varēja. Lieli, dīvainas formas kukaiņi dūmoja zili. Un uz kalna simts metru attālumā no frontes līnijas gulēja liela skorpiona līķis. Mazo kareivju vaboļu skaits bija neaprēķināms. Tie gulēja vairākos slāņos, tupēdami zemē. Lai to visu notīrītu, būtu nepieciešama vairāk nekā diena. No vietējās ainavas apskates mūs iztraucēja vaļējo durvju čīkstēšana, kas atskanēja atvērtajās pīlāra kastes durvīs.
– Kāpēc jūs tur stāvat, jūs, jaunpienācēji, ejiet šurp!
Liels kājnieks ar kaprāļa dienesta pakāpi uztaisīja draudīgu seju un sāka vicināt rokas. Mēs bijām noskrējuši dažus metrus, kad no beigto vaboļu lauka puses atskanēja kliedziens.
– Pasteidzieties, viņi tuvojas.
Es uzmetu šauteni uz pleca un sprintu skrēju pretī rēgainajam kaprālim. Pārlēkdams pēsēju un vaboļu līķus, es pirmais ieskrēju iekšā. Tur sēdēja četri karavīri, kas lādēja magazīnus un tīrīja ieročus. Caur nelielu horizontālu spraugu es ieraudzīju kaprāļa dusmu iemeslu. No tranšejas mēs to nebūtu redzējuši, bet no ložmetēju pozīcijas mums bija skats uz visu ieleju. Pāri laukam cauri līķiem plūda īsts dzīvs vilnis.
5. nodaļa
– Gatavojieties! Ietaupiet munīciju, netērējiet to. Tiklīdz kukaiņi pietuvojas, visi dodieties prom no lūkas! Vai tas ir skaidrs?
– Jā, kungs!
Mana balss, tāpat kā visiem jauniesaucamajiem, ir kļuvusi gail-da-da-da-da. Apmācībās mums stāstīja, ka kukaiņu ir daudz, ka viņi vienmēr ir skaitliski pārāki par mums. Bet deviņi pret dažiem simtiem, tas ir neprāts. Šķita, ka visi manas vienības biedri jūtas līdzīgi. Viņu sejās, droši vien tāpat kā man, bija redzams pilnīgs šausmu pārdzīvojums. Kamēr mēs mēģinājām pārvarēt savas bailes, nezināmā kaprāļa vīri cītīgi ieņēma pozīcijas. Viens no viņiem nostājās aiz MK1 ložmetēja un atklāja uguni. Lielais, divstobra ierocis apslāpēja blēžu pīkstienus un deva viņiem pārliecību.