Londona. Pilna pilsētas vēsture - стр. 24
Tika reģistrēta tāda informācija kā muižu īpašnieku vai nomnieku vārdi, aramzemes, ganību, pļavu un mežu platība, dažādu kategoriju (brīvo un brīvo) zemnieku skaits, dzirnavu skaits un muižu vērtība. Brīvo zemnieku īpašumu lielumu noteica atsevišķi. Karalis zināja, cik vērtīga ir konkrētā zeme, tāpēc viņam bija priekšstats par to, kādu armiju viņš var pieprasīt no vasaļa, kurš šo zemi bija saņēmis kā lēņa.
Jautājums ir, kāpēc inventārs ieguva tik biedējošu nosaukumu? Nosaukums norādīja uz tajā ietvertās informācijas nozīmīgumu, kurai vajadzēja būt tikpat izsmeļoši patiesai kā tai, kas tiks atklāta Pēdējās tiesas laikā. "Neviens bullis, govs vai cūka, kas tur bija, netika aizmirsts un ierakstīts annālēs," rakstīja viens no "Grāmatas" sastādītājiem. Jā, tika uzskaitīti arī lielie lauksaimniecības dzīvnieki, piemēram, buļļi tika uzskaitīti astoņu galvu ganāmpulkos, kas veidoja vienu aramzemes vienību.
Karalis Vilhelms ne tikai atskaitījās par saviem īpašumiem, bet arī pieprasīja pilnvarotām personām tos palielināt. Domesday Book cita starpā sniedz aplēses par īpašumu potenciālu.
Kāpēc Londona netika iekļauta šajā brīnišķīgajā grāmatā? Pastāv viedoklis, ka tas bija tāpēc, ka lielā pilsētā bija grūti veikt uzskaiti. Taču patiesībā saskaņā ar iepriekš aprakstīto sistēmu nebija lielas nozīmes, vai uzskaite tika veikta pilsētā vai ciematā, jo informāciju sniedza tie, kuriem bija visa informācija par reģionu. Runa ir par nepieciešamību – karalim Vilhelmam nebija nodoma Londonu, kas piederēja viņam, pārvērst par ‑svešu veļu, tāpēc nebija lielas jēgas tur veikt tautas skaitīšanu. Starp citu, arī galvaspilsētā Vinčesterā tautas skaitīšana netika veikta.
Viljams Londonai piešķīra hartu, kas apstiprināja Edvarda Konfesora laikā spēkā esošos likumus. Harta beidzās ar vārdiem: "Un es nevienam neļaušu jums kaitēt. Lai Visvarenais jūs pasargā." Šie vārdi nav nejauši, un tie nav arī tradicionāls frāzes pavērsiens. Tos var "tulkot" kā "mans vārds tiek dots no sirds un labprātīgi". Jā – varenais iekarotājs ‑karalis savā ‑ziņā centās koķetēt ar Londonas iedzīvotājiem, jo viņu uzticība bija labāka aizsardzība nekā Tower sienas vai citi cietokšņi. Pārveidojot anglosakšu likumus un paražas pēc saviem ieskatiem, Vilhelms neveica nekādas būtiskas pārmaiņas Londonā, kuras dzīve palika tāda pati kā līdz šim. Izņemot to, ka rietumu nomalē tika būvēts karaļa cietoksnis......
Atzīsim – bija labi, ka viņi to uzbūvēja. Mūsdienu Londonu nav iespējams iedomāties bez torņa, kas kalpoja kā cietums, karaļa zvēraudzētava (!), monētu kaltuve un karaļa dārgumu krātuve.
Starp citu – torņa apsargi oficiāli tiek saukti par "Yeoman Warders", nevis "Beefeaters", kā daudzi cilvēki domā, jo viņi pazīst šo parasto džina zīmolu. "Gaļas ēdāji" sargus, kas parādījās Henrija VII Tjūdora laikā, iesauca par "gaļas ēdājiem", jo viņi varēja ēst gaļu no karaļa galda bez ierobežojumiem (savulaik ļoti svarīga privilēģija).
1097. gadā Viljams Sarkanais sāka būvēt ‑Vestminsteras zāli – karalisko viesību zāli. Šī zāle kļuva par Vestminsteras pils centrālo daļu un ir saglabājusies līdz mūsdienām, savukārt mūsdienās zināmā pils tika pārbūvēta pēc 1834. gada 16. oktobrī notikušā ugunsgrēka. Papildus ‑Vestminsteras zālei no vecās Vestminsteras saglabājies (lai gan ne sākotnējā veidolā) arī Dārgakmeņu tornis, kas 1366. gadā uzcelts Edvarda III personīgo dārgumu glabāšanai.