Bērnu psiholoģija – bērnu psihologiem, vecākiem, ģimenēm - стр. 63

Padziļināta diagnostikas pārbaude ietver šādas jomas:

– normas un patoloģijas diferenciācija,

– kognitīvās sfēras iezīmju izpēte vecuma normas ietvaros,

– Konflikta zonas un satura izpēte.

II. Psihokorekcijas un attīstības darbs

a) Attīstības darbs – sociālpsiholoģisko apstākļu radīšana holistiskai psiholoģiskai attīstībai (psiholoģiski "pārtikušiem" skolēniem).

b) Koriģējošais darbs – specifisku mācīšanās un uzvedības problēmu risināšana (psiholoģiski "disfunkcionāliem" skolēniem).

Diagnostika, ko psihologs veic kā plānotu pasākumu vai pēc skolotāju un vecāku pieprasījuma, kalpo par pamatu korekcijas un attīstības darba virziena noteikšanai.

Korekcijas un attīstības darbs ir holistiska ietekme uz bērna personību ("nesadalot" bērnu dažādās garīgās sfērās), visu personības aspektu ietekmēšanas process, pamatojoties uz

– bērna līdzdalības brīvprātīgais darbs psihokorekcijas darbā (vecāku piekrišana bērniem līdz 5.-6.klasei),

– ņemot vērā sociāli kulturālās vides īpatnības, individuālās īpatnības un vajadzības,

– darba formu un metožu konsekvence un nepārtrauktība.

Attīstības darbs ir vērsts uz bērna garīgās dzīves kognitīvo, sociālo, personīgo un emocionālo sfēru.

Attīstības darba formas: attīstības vides organizēšana, apmācība, izglītojošas tikšanās ar psihologu, psiholoģiskās tehnoloģijas mācību sesijās un ārpusskolas sanāksmēs; Izglītības psihodiagnostika – sevis izzināšana.

c) Psihokorekcijas darbs notiek kā grupu un individuālais darbs, un tā pamatā ir korekcijas programmu kopums, kas izstrādāts, ņemot vērā bērnu vecumu un problēmas.

III. Skolēnu konsultēšana un izglītošana. Izglītība tiek veikta kā atbilde uz noteiktu pieprasījumu, ņemot vērā skolēnu vecuma vajadzības, vērtības, attīstības līmeni un reālo grupas situāciju. Konsultācijas galvenokārt ir paredzētas vidusskolēniem, un tās tiek veiktas gan pēc studenta pieprasījuma, gan pēc vecāku pieprasījuma, obligāti izpildot brīvprātības un konfidencialitātes prasību. Konsultācijas tiek veiktas kā individuāls darbs ar skolēniem un visbiežāk par šādiem jautājumiem:

– grūtības mācībās, komunikācijā, psiholoģiskajā labklājībā;

– iemācīt pusaudžiem pašizziņas un pašanalīzes prasmes;

– sniegt psiholoģisku palīdzību un atbalstu skolēniem sarežģītās situācijās.

Reizēm konsultācijas uzsāk psihologs vai skolotājs, un psihologam ir grūtāk sazināties ar pusaudzi.

IV. Sociālā dispečerdarbība, kas rodas situācijā, kad problēma ir ārpus psihologa kompetences zināšanu, pieredzes vai spēju trūkuma dēļ, kad problēmu nepieciešams risināt ārpus skolas. Psihologa nosūtīšanas darbība ietver šādus posmus:

– identificēt problēmu,

– atrast kompetentu speciālistu,

– palīdzība kontakta nodibināšanā starp speciālistu un studentu,

– dokumentu sagatavošana,

– atbalsts studentam, sekojot līdzi studenta un speciālista mijiedarbībai.

Skolas brieduma diagnosticēšanas problēma

Pašlaik ir diezgan daudz metožu, kā diagnosticēt bērna skolas briedumu. Kopumā šīs problēmas izpētei ir trīs galvenās pieejas; antropoloģisko, pedagoģisko un psiholoģisko.

Antropoloģiskās pieejas ietvaros šīs problēmas risināšanai tiek ierosināts novērtēt bērna skolas briedumu, analizējot viņa somatiskās attīstības rādītājus. Šim nolūkam tiek meklētas korelācijas starp somatiskajiem rādītājiem un bērna spēju veiksmīgi apgūt skolas mācību programmu.