Размер шрифта
-
+

Zem zvaigžņu kuģa spārna - стр. 23

Es uz to visu skatījos kā uz anime varoņiem tādā ziņā, ka acis ir piecu centu vērtas. Beigās tas nonāca arī pie manis. Makss man aizrādīja par neadekvātu uzvedību darba vietā. Tad viņš pavēlēja visiem pamest laboratoriju, lai mūsu gars pēc desmit minūtēm pazustu. Pēc tam viņš steidzās ārā no laboratorijas. Visi palika apmulsuši un sēdēja savās vietās, nespēdami aptvert notiekošo. Īpaši es, tik ātri aizrādījumus neesmu saņēmis.

Pēc desmit minūtēm Makss atgriezās un visiem atvainojās. Viņš izspieda no tehniķiem alus skārdeni un nogāzās uz mana dīvāna. Viņš piezvanīja Venērai ar savu fitnesa aproci un atvainojās viņai. Tad viņš teica, lai par aizrādījumu neuztraucos. Protams, man bija vienalga, bet es gudri klusēju. Beidzot ieradās Dimons un viņa komanda. Makss viņiem deva līdz rītam, lai izvirzītu visas iepriekš izteiktās prasības. Dimons uzskatīja, ka vislabāk ir nekavējoties sākt darbu klusumā.

"Vai ir iespējams piestiprināt skābekļa balonu ar masku kapsulai vai ārpus tās," es jautāju Maksam, kad viņš tika nedaudz atbrīvots.

"Tas ir iespējams, bet spiediena starpības dēļ, pat ja neaizverat vārstus, gaiss joprojām izplūst, tāpēc viņi piedāvāja citu iespēju," viņš man atbildēja.

“Inženieri ir ākstiņi,” viņš aizkustināts izpļāpājās, “liekas, ka viņi visu dara “Fuck Off”, lai gan mēle lūdz pareizāku vārdu, bet tas nav iespējams – visur ir kameras.

"Šefs paskatījās uz jūsu sacīkstēm šodien un visi mazie cilvēciņi ieradās, tāpēc neuztraucieties, mammu," pēc neliela klusuma viņš turpināja izliet uzkrāto negatīvismu, "vispār tiks pārskatīts skafandru izkārtojums, to skaits tiks palielināts, viņš teica par skābekļa maskām. Jāpastiprina arī vadības telpas radiācijas aizsardzība. Šeit.

Apmulsusi paskatījos uz Maksu. Šķiet, šodien visus ļoti iespaidoja tas, ka priekšnieks ar mani dzer alu un intīmas sarunas.

"Viņi jums arī piešķīra prēmiju un rītdienai brīvu laiku," Makss teica, "tāpēc mēs rīt iztīrīsim nekārtību un turpināsim parīt."

– Tāpēc nesēdi ilgi, rīt būs cita diena. "Man darbā nevajag līķus," viņš jau teica Dimonam un viņa puišiem.

Pēc tam Makss devās saulrietā. Pabeidzu savu alu, atvadījos no puišiem un arī taksometru uz izeju. Šodien bija interesanta diena. Neskaitāmi virtuālie nāves gadījumi noteikti ir slikti, bet brīvais laiks un bonuss par tiem ir labs. Ar šādām domām es izgāju no ēkas un devos mājās.

No rīta pamodos no sirdi plosošā modinātāja kliedziena. Atcerējos, ka aizmirsu pabrīdināt viedo runātāju, ka šodien brīvdiena. Lai gan, cik viņa ir gudra, viņa varēja nojaust. Kamēr es viņai skaidroju, ka man nav jāiet uz darbu, visa miegainība pārgāja. Sasodīts! Ir seši no rīta, ne acīs neguļ un nav nekur jāiet. Un ko darīt? Tīrīšana pēc grafika, veļas mazgāšana pēc grafika. Varbūt pakārt plauktu? Man kaut kur guļ urbis. Joks. Protams, pēdējo dienu laikā esmu pieradis nemitīgi mirt virtualitātē, bet patiesībā vēl neesmu plānojis to darīt.

Galu galā es nolēmu veikt visu savu rīta vingrošanu vienkārši, nesteidzoties. Es veltīju laiku dušā. Tad viņš lēnām nomazgāja seju. Bija arī lēnas brokastis. Paskatījos modinātājā – septiņi no rīta. Labi, es ieslēgšu televizoru, nav iemesla, ka tas karājas pie sienas. Vēl divas stundas pavadīju aizraujošai kanālu pāršķiršanai. Tātad, ir deviņi no rīta. Cik tas ir neērti, ja brīvdiena notiek spontāni. Jā, pat darba dienā. Vispār vēl kādu stundu vazājos pa dzīvokli un devos uz darbu. Es labprātāk tur pavadīšu laiku.

Страница 23