Mana tēva advokāts - стр. 12

– Apsēdies. V. Ķerra. – Ļevs pavēlēja.

Un, iespējams, pirmo reizi mūžā es klausījos kādu, kas man bija dziļi nepatīkams. Es pamāju ar galvu un paklausīgi iekāpu iekšā. Džipā iekāpa arī mani jaunie ceļabiedri, un mēs braucām prom.

Mūs ar Levu izsēdināja pie manas mājas, pēc kā džips aizbrauca nezināmā virzienā. Lauva atkal satvēra mani aiz elkoņa un ievilka mājā. Tagad biju elastīgāks un nemaz nepretojos. Viņš ievilka mani tēva kabinetā, nosēdināja uz dīvāna un aizslēdza durvis. Viņš apsēdās sava tēva krēslā un spici nolika pistoli uz galda.

– Klausies, skaistule, tu nešķiet blondīne, bet tev ir vistas smadzenes, godīgi sakot.

Es nedroši nošņācu.

– Vai jums to visu mācīja tiesību akadēmijā?

– Vai mans diploms tevi traucē? Es tev to parādīšu. Bet tavs stulbums mani uztrauc. Es tev visu labi izskaidroju. Vai arī jums tas nav labi? Kāpēc pie velna jūs nokļuvāt FSB? Es pacēlu uzacis.

– No kurienes tu esi?..

– No kamieļa. Jūs tiešām nesaprotat situācijas nopietnību un bīstamību. Kā redzat, mēs šeit nespēlējamies ar lellēm.

Es dziļi ievilku elpu un izelpoju.

– Tas esi tu? Jūs nogalinājāt manu tēvu un tagad veidojat visu šovu?

Ļevs pamāja ar galvu.

"Ja vecais vīrs būtu nogalināts, jūs būtu pirmais, kas par to uzzinātu." Tad pilsēta to uzzinātu. Un tas sāksies… Viņš ir dzīvs un vesels. Viņš izlemj jautājumus un ir uzdevis man palīdzēt atrisināt dažus no tiem šeit, un tajā pašā laikā sekot līdzi jums.

Es nedaudz novērsos.

– Es neticu nevienam vārdam.

Advokāts iesmējās.

"Es saprotu, un es patiesi gribēju dot jums iespēju." Ne šādā veidā. Es tev to iedevu. Iespēja būt labai un paklausīgai meitenei. Tu to saskrūvēji. Jūs nevarat iedomāties, cik grūti jums būs tagad ar mani vienoties.

Es pagriezos pret sarunu biedru.

– Par ko tu vēl runā?

Ļevs nolaizīja lūpas un paskatījās uz mani it kā… it kā es būtu gaļas gabals.

– Drīz tu visu sapratīsi.