Greizsirdīgs, karsts, bīstams… - стр. 18

– Arī tu agrāk dzērāji, un tev nebija viegli, – es paskatījos uz netīro bruģi. – Bet es redzu, ka tu ar to tiek galā, – es paskatījos uz viņu, skatoties uz netīro asfaltu. Viņam pat ir kaut kāda izglītība. Viņam ir tikai divdesmit pieci gadi.

– Pat nesalīdzini mani ar savu tēti, – Maiks pasmaidīja. – Atšķirībā no manis viņš dzīvoja normālā ģimenē, nevis bērnunamā, kur tev nav citas izvēles kā pusi dzīves socializēties ar zvēriem, – es zināju viņa dzīvesstāstu. Tas ir skumji. Taču viņš, šķiet, ir izturīgs un tic labākajam.

– Ne man spriest par tevi, Maiks, – es piekodināju. – Es gribēju ar tevi aprunāties, – es teicu. – Pagājušajā naktī mēs īsti nerunājām. Tu man nekad nestāstīji, ko zini par šo puisi. Nu, vai tu atceries?

– Jā. Man tam nebija laika. Līza mani sadusmoja, un es nolēmu tikt prom no turienes, – paskaidroja Maiks. – Lai vai kā, es negrasījos neko teikt. Līzas un tavas drošības labad es negrasos neko teikt. Tā ir labāk. Jo es zinu, ka, ja es tev pateikšu, tu pateiksi viņai. Viņai nav jāzina.

– Dod man vismaz mājienu. Kas, pie velna, viņš ir? – Es vēl vairāk uztraucos. – Vai es tiešām esmu tik lielās nepatikšanās? Es domāju, viņš man vakar vakarā atkal draudēja. Pagājušajā naktī viņš man atkal draudēja, piespiežot mani piekrist kļūt par viņa viltus sievu, – es saraucu acis. Man nepatika teikt vārdu «viltus sieva».

– Liza man teica, – Maiks pieskārās, veltot man nopietnu skatienu. – Es ceru, ka tu neesi no tām stulbajām kucēm, kas domātu, ka viņš tevi mīl un tikai cenšas tevi iegūt sev.

Es neesmu tāda stāstītāja. Man prātā uzplaiksnīja kaut kas tāls. Varbūt sekss, bet noteikti ne mīlestība. Viņš taču teica, ka viņam patīk mans izskats. Tā teica Liza.

– Nē, protams, ka nē.

– Tev taisnība, Klopferi, – Maiks apstiprinoši klanījās. – Viņš acīmredzot meklē trauku, ar ko nodarboties. Nav šaubu, ka tu būsi starp tiem, ja pierakstīsies, – es domāju. – Un tikai tāpēc, ka viņš teica, ka tu viņam patīk, neļaujies apmānīt. Katras attiecības starp vīrieti un sievieti ir saistītas ar seksu. Es esmu pārliecināta, ka viņam tas ir normāli. Es esmu pārliecināta, ka viņam tas ir labi. Es esmu pārliecināta, ka viņam tas ir labi. Es esmu pārliecināta, ka viņam tas ir labi. Viņam tas šķiet smieklīgi, bet man ne tik smieklīgi. – Turklāt tev ir jauks dibens. Tāpēc es neesmu pārsteigts, ka izvēlējos tevi, – Maiks pasmaidīja, izmetot cigareti atkritumu tvertnē.

– Maiki! Tu esi nepanesama, – es nopriecājos.

– Es saku, kā ir, – Maiks pakratīja galvu. – Tas būtu pamošanās, ja man nepatiktu tava pakaļa. Tas pats par sevi saprotams, – es izstiepu rokas sev priekšā. – Tā nu sanāk, ka es esmu šausmīgs vienmuļnieks, – Maiks skumji pasmaidīja.

– Tas ir lieliski. Es apsolos, ka parunāšu ar Līzi par tevi, un es izrēķināšos ar tevi, cik vien spēšu, ja tu vismaz dosi man kādu padomu par manu lietu. Godīgi sakot, man ir bail, – es atzinos puisim, vērojot līdzjūtīgo skatienu viņa sejā.

– Vienkārši palieciet mājās. Neej ārā, ja vien tev nav nepieciešams, – ieteica Maiks. – Varbūt viņš atradīs kādu citu. Bet, ja tu pazudīsi, mēs anonīmi dosimies uz policiju un pastāstīsim viņiem par to.

– Izplūc to, Maiks, – es nopurināju kāju. Man tas nav vajadzīgs.

– Labi, Klopfer. Man jāiet uz maiņu, – puisis piecēlās no soliņa un lēnām devās ārā no pagalma. – Pastāsti Lizai, ka, ja viņa šovakar neatnāks, es viņai....No, neko viņai nesaki, – viņš atturējās no draudiem. Tas, šķiet, ir progress.