Bērnu psiholoģija – bērnu psihologiem, vecākiem, ģimenēm - стр. 68

– paplašināt savu redzesloku, lasot skaļi, runājot par aktuāliem notikumiem un parādībām u.c.;

– atmiņas attīstīšana iegaumēšanas ceļā, mācīšanās izmantot iegaumēšanas līdzekļus – asociācijas, savienojumus u.c. Lūgums pastāstīt par notikušajiem notikumiem un orientēšanos uz iegaumēšanu, uzdevuma piešķiršanu, kas jāatceras, lai vēlāk pastāstītu kādam citam par to, kas šobrīd notiek ar bērnu;

– ieteikumi domāšanas veidošanai specifisku spēļu un vingrinājumu veidā, no kuriem daudzi ir aprakstīti speciālajā literatūrā (vispārinājumi, spēja darboties ar skaitļiem, salīdzināšanas operācijas, modeļu veidošana, notikumu loģiskā analīze utt.);

– ieteikumi stāstniecības mācīšanai (ar bildēm un atstāstījumiem);

– grafikas prasmju attīstīšanas vingrinājumi;

– vingrinājumi, lai attīstītu kontroles prasmi kopējot;

– sarunas par adekvātas mācīšanās motivācijas veidošanu un baiļu no mācīšanās novēršanu;

Paaugstināta pašapziņa, izmantojot atbalstošu komunikāciju un ieteikumus.

Šādu ieteikumu var būt daudz, bet tie ir jāpielāgo konkrētas ģimenes iespējām konkrētā kontekstā.

– Pārāk detalizēta informācija par bērnu, kas sniegta skolotājam. Pārāk detalizēta bērna gatavības skolai analīze, kas balstīta tikai uz vienu psihologa un nākotnes studenta kontakta gadījumu, pirmkārt, nav pietiekama, lai prognozētu akadēmisko sniegumu (jo mācīšanās situācijā tiek izmantoti daudzi faktori, kurus nevar diagnosticēt ar individuālu kontaktu), un, otrkārt, tas var kļūt bīstams, jo veidojas skolotāja attieksme pret bērnu. Tāpēc, pamatojoties uz to pašu principu "nekaitēt", skolotājam var iepriekš sniegt tikai to informāciju, kas viņam palīdzēs organizēt kontaktu ar bērnu. Detalizētāku studenta raksturojumu veido novērošana klasē, pētot viņa darbības produktus, izmantojot testēšanas rezultātus tikai kā primāros datus.

– Nejauša vai tīša informācijas izpaušana par bērnu, publisku tikšanos rīkošana, kuru rezultāti tiek nolasīti skaļi, konsultāciju veikšana citu vecāku klātbūtnē utt.

– Diagnoze bez vecāku piekrišanas.

Jāatzīmē, ka ar pareizu eksāmena dizainu var sasniegt dažus koriģējošus mērķus: novērst bailes no skolas, palielināt pašapziņu utt.

Psihologa darbs ar vecākiem

Skolas psihologa darbs ar vecākiem ietver vairākas jomas:

– apstākļu radīšana ģimenes iesaistīšanai bērna pavadībā (sadarbības situācija, ņemot vērā neiejaukšanās ģimenes situācijā principu);

– izglītošana un konsultēšana par aktuālām bērnu problēmām (klases sapulces, tikšanās);

– konsultācijas par vecāku un bērnu saskarsmi pēc vecāku pieprasījuma;

– psiholoģiskais atbalsts vecākiem.

Jebkurā no šīm jomām ir nepieciešama skolas psihologa un vecāku kopīga rīcība.

Nepieciešamību strādāt ar vecākiem nosaka viņu loma attīstības sociālās situācijas veidošanā. Bērna komunikācija ar tuviem pieaugušajiem, kas ir nepieciešams attīstības nosacījums, nosaka tās ārējās sociālās struktūras, kas tiek pārveidotas par personības iekšējām struktūrām.

Psihologa darbs ar ģimeni prasa izpratni par ģimenes sistēmisko dinamiku (kā ģimene reaģē, kad bērnam ir simptoms) un individuālo reakciju novērtējumu (ar kādām problēmām saskaras katrs ģimenes loceklis un bērns). Sarunas sākumā ar vecākiem ir jēga jautāt, kas labi notiek ģimenē un attiecībās. Tas rada pozitīvu noskaņojumu un ļauj ikvienam atpūsties, uzzināt, kas ģimenē ir labs un stiprs un uz ko var paļauties.