Ziemassvētku vecītis un nekromants - стр. 3
Pēc.
Labi. Vismaz kaut kas labs. Lai gan…
– Kuram tas interesē…
– Par ko tu runā? Dūmakains?
«Es mēģinu atcerēties, vai es viņam teicu vai nē.» Ka esmu no Santa’s Creek. Ka tur dzīvo mani vecāki un vecmāmiņa. Viņš un es… nesaņēmām tikšanos ar ģimeni. Ļoti mazs.
– Pagaidi, pagaidi. Vai tu… pagaidi, vai tas ir tas pats stulbenis, ar kuru tu esi kopā?
«Ar kuru es izšķīros pirms nedēļas, un es nevēlos to apspriest,» sacīja Heizela. – Rūdolfs Oukbrains.
«Skains vārds,» Gregs atlocīja avīzi un šķita, ka viņš uzmanīgi pētīja «Baklažāna kunga» seju. – Blāvs kā ozols? Spriežot pēc sūdzības uz trīs lapām un divos eksemplāros, viņš noteikti nesaprot jokus. «Viņš pacēla galvu un sāka pētīt Heizelu.
– Ko tu dari? – viņa neizturēja pēc pāris minūtēm.
– Tu esi pārāk gudrs tādam vārdam. «Ozolsmadzeņu kundze»? Tas nekad nav smieklīgi. Α Es joprojām prātoju, kāpēc es neatvilku savu draugu uz mūsu biroju, lai viņu satiktu. Viņš nebūtu nācis uz tiesu.
Patiesībā Rūdijs pats atteicās, lai gan Heizela piedāvāja vairākas reizes. Ko viņš toreiz teica? «Es nevēlos, lai mani redzētu policijas departamenta tuvumā, var būt nepareizas baumas»? Jā, tā šķiet. Un viņš vienkārši nometa malā skaidrojumu, ka Maģiskās vardarbības departaments, stingri ņemot, nav gluži policija. Interesanti, vai viņam tas netraucēja, ka viņa draudzene tur strādāja? Vai arī… vai tas bija vienkārši apkaunojoši?
– Atgriezīsimies mazliet atpakaļ. Kāds sakars topošajam politiķim bez humora izjūtas ar to, ka vēlaties pavadīt Ziemassvētkus, apciemojot manu ģimeni?
– To es teicu, – viņš atmeta sūdzību. Uz trim lapām, ar paskaidrojumu par nodarīto morālo kaitējumu un kaitējumu reputācijai. Viņš apgalvo, ka tās ir konkurentu un politisko konkurentu mahinācijas, un pieprasa viņu atrast un sodīt. Priekšnieks būtu pasmējies, norakstījis, ka pasākumi veikti, un aizmirsuši, bet kopija nonāca pie gubernatora. Izjaukta kampaņas runa nav nekas tāds, uz ko viņš pievērs acis.
– «Apkrāpts»! – Heizela nicinoši nošņāca. – Pasarg Dievs no tādiem politiķiem. Viņam vienkārši jāsmejas kopā ar cilvēkiem. Vai vismaz izvēlēties citas vietas, kur uzstāties.
Un tad viņa iekoda mēlē – ja Gregs brauca viņai līdzi, nebija absolūti nekādas jēgas iepriekš izpludināt visus Santas Creek noslēpumus un tradīcijas.
Bet, protams, viņš nevarēja nepamanīt viņas atrunu.
– Kas vainas vietai?
«Izklaides centrs,» Heizela viņam stingri atgādināja. – Izklaidējoši, Greg. Ne rātsnams, ne skola, ne apbedīšanas birojs. Bet mēs atkal esam novērsti no galvenās tēmas. Turpināt. Vai jūs gatavojaties izmeklēt sūdzību un meklēt palaidņus? Un kāds tam sakars ar mani?
– Hm… Lai gan es nevēlos šķist tik idiotisks kā misters Oukbrains? Un priekšnieks negrib. Kā jūs to iedomājaties – Maģiskās vardarbības apkarošanas departaments oficiāli izmeklē Oukbraina kunga tērpa pārtapšanu baklažānā? Mēs kļūsim par apsmieklu! Pat mazuļi par mums ņirgāsies!
Šaisels pasmaidīja: Gregs, izjukušais un vicināja rokas, bija aizkustinošs. Turklāt viņa ļoti labi zināja, ka runa nav par tiem hipotētiskajiem mazuļiem, kuri smiesies par stulbas sūdzības izmeklēšanu. Gregs būtu pirmais, kas pasmieties par šādu izmeklēšanu. Noteikti. Ja vien tas būtu piešķirts kādam citam.
– Tagad tu jau pats smejies! Paskaties, Hazy, es tikai vēlos pavadīt brīvdienas ar tevi kā draugu. Kā privātpersona. Es klaiņošu pa pilsētu un runāšu ar šī izklaides centra īpašnieku – neoficiāli. Galu galā viņš arī diez vai vēlas maksāt sodus un atvainoties idiotam. Un kaut ko izdomāsim uz vietas. Kaut kāda atbilde, lai apklusinātu Baklažāna kungu un nekļūtu pazīstama visā pasaulē kā stulbu policistu komanda, kas gatava sagrābt un ieslodzīt par nevainīgiem jokiem. Jūs pats ļoti labi zināt, kā mazpilsētās cieši skatās uz katru jaunu cilvēku. Ja es ierados viens un iereģistrējos viesnīcā, stundas laikā visa pilsēta uzzinās, kas es esmu un kāpēc es ierados.