Nodevējs - стр. 14
– Velns zina!? Es domāju, ka 99% ir nauda. Patriotu laiks jau sen pagājis. Precīzāk, tas nekad nav noticis, izņemot vienu vai divus gadījumus. Varbūt aizvainojums uz varas iestādēm!? Esmu pārliecināts, ka Katrīna varēs tikt skaidrībā ar šo jautājumu gaidāmajā sanāksmē,» Maikls pabeidza.
– Katrīn, ko tu saki? – Ēriks pagriezās pret viņu.
– Viss ir gatavs operācijai. Mēs plānojam izmantot rezerves iespēju ar koda nosaukumu «Teātris». Ir izstrādāta rīcība nelabvēlīgas situācijas attīstības gadījumā.
Tā ieviešanā zinošo cilvēku loks ir samazināts līdz minimumam. Mēs konsulu uzturēsim gatavībā visu operācijas laiku.
– Nu, puiši, atliek tikai āķa šo resno asari! Laiks spārdīt krieviem pa dupsi un parādīt, kurš ir boss! Ar Dieva svētību! – Ēriks novilka svītru.
***
Vakara Maskava, brīvdiena. Pie teātra piebrauc mašīna ar diplomātiskām numurzīmēm, skaisti ģērbušies Maikls un Katrīna izkāpj ārā un dodas uz ieeju. Mašīna brauc prom.
Maikls un Katrīna stāv pie lielā spoguļa teātra vestibilā, taisno drēbes un ķemmējot matus. Katrīnai ir atmiņā paliekoša balles frizūra, koša kleita un tumšas brilles, pat no spiegu spēlēm vistālāk esošais cilvēks nedomātu, ka šādā tērpā var veikt stingri slepenas un jūtīgas operācijas.
Lai gan uzstāšanās sākās salīdzinoši nesen, Katrīna pieceļas no vietas un dodas uz tualeti, viņas vīrs turpina baudīt priekšnesumu. Protams, šādi amerikāņu izlūkdienesta virsnieku fragmenti nevar brīdināt Krievijas pretizlūkošanas virsniekus. Un tāpēc gandrīz uzreiz pēc Katrīnas iziešanas no zāles aiz viņas no aizmugurējās rindas klusi paceļas ārējais novērošanas darbinieks.
Katrīna iziet no auditorijas un dodas uz sieviešu tualeti. Viņa ieiet tualetē, skatiens nokrīt uz aizvērtajām durvīm, uz durvīm ir zīme ar uzrakstu: «Tehniskā telpa», durvis aizzīmogotas ar līmēta papīra gabalu, uz kura redzamas divas apaļas plombas. Katrīna pieiet pie spoguļa, uzkrāso lūpas un tajā pašā laikā dungo vienkāršu melodiju, neatverot muti. Stūra stendā var dzirdēt skaņu, ka tualete tiek noskalota. Katrīna pēkšņi pieiet pie durvīm ar zīmi, ar savu atslēgu atver slēdzeni, uzlauž zīmogu, ieiet iekšā un aizslēdz to no iekšpuses.
Atveras stūra kabīne, un ārā iznāk sieviete, gluži kā Katrīna. Dubults pieiet pie spoguļa, uzliek lūpu krāsu un dungoja to pašu melodiju, ko Katrīna tikko dziedāja. Pēc tam viņa dodas uz izeju, kad tiek pie tehniskās telpas durvīm, sieviete apstājas un saplēstās lapas vietā ar zīmogiem pielīmē tieši tādu pašu papīru, pēc kā nevilcinoties iziet no tualetes.
Novērošanas darbinieks, nepaceļot skatienu no avīzes, vēro, kā «Katrīna» iznāk no tualetes un atgriežas auditorijā, it kā nekas nebūtu noticis. Viņš klusi uzliek roku uz radioaustiņām un paziņo partnerim, ka novērošanas objekts atgriezies zālē. Viņam pašam te vēl mazliet jāpastrādā.
Sagaidījis, kamēr amerikāniete vairs nebūs redzama, pretizlūkošanas virsnieks ātri dodas uz tualeti, viņa mērķis ir pārliecināties, ka šīs telpas apmeklējuma laikā Katrīna ar nevienu nav tikusies un neatstājusi iekšā spiegu grāmatzīmes, vai, precīzāk sakot, vai tur nenotika slepena operācija.
Apsargs ieiet sieviešu tualetē un, neejot iekšā, skaļā balsī jautā:
– Atvainojiet, lūdzu, vai ir kāds? Nostrādāja ugunsdzēsības signalizācija, man tas jāpārbauda!