Nodevējs - стр. 11
– Tev ir grēks sūdzēties! Gļebs ir ievērojams, gudrs, izskatīgs un tevi mīl. Tu dzīvo labi, tev ir viss. Jums pat nav jāstrādā.
– Kas tas par visu!? Man vairākas reizes jāvelk viena un tā pati! Brauciet uz tiem pašiem kūrortiem, uz šīm resoru sanatorijām, kur skatāties uz tām pašām sejām!
– Neuztraucieties, iespējams, Gļebs drīz atkal tiks nosūtīts uz kādu vēstniecību. «Tu atkal varēsi justies kā dāma no augstākās sabiedrības,» viņu mierina Jūlija.
– Visas izrādes ir lētas! Diplomāti! Ir tikai viens vārds, kuru pērk tikai piesūcekņi. Esmu viņus pietiekami daudz redzējis, kaktos skaitot santīmus, un visu komandējumu viņi valkā vienu un to pašu uzvalku! Un viņi visu mūžu valkā vienus un tos pašus apavus! Eh, kaut es varētu atgūt savus divdesmit, nu, vismaz trīsdesmit! Es dotu to blastu!
– Ejam likt mūsu vīrus gulēt, tu esi karsts, ir par vēlu!
Sievietes pieceļas un atgriežas mājā.
***
Džūlija sēž uz dīvāna pie kamīna, Nikolajs guļ, galva ir sievas klēpī. Džūlija noglāstīja viņa matus. Telpā neviena cita nav.
– Vai atceries, kā tu mani bildināji!? Grūti bija to nosaukt par priekšlikumu, drīzāk par ultimātu! Mēs naktī staigājām pa Maskavu, uzgājām uz sava tilta, pa vidu tu uzkāpi uz parapeta un sāki draudēt, ka, ja es nepiekritīšu kļūt par tavu sievu, tu tūlīt metīsies lejā. Man joprojām patīk doties uz šo vietu.
Nikolajs skumji pasmaidīja.
«Un tajā vakarā tu man iedevi šo kulona pusi,» rāda to Nikolajam. – Un otro es paturēju sev. Es joprojām valkāju to visu laiku.
Nikolajs turpina klusībā melot, ja sieva tagad redzētu viņa acis, viņa bez vārdiem saprastu, ka viņas vīrs šobrīd atrodas kaut kur ļoti, ļoti tālu.
«Un tajā vakarā es biju laimīgākā pasaulē.» Jo labākais puisis pasaulē man atzinās mīlestībā! – noglāstīja matus. «Viss būs labi, jo mūsu puses nekad netiks šķirtas.» ES tevi ļoti mīlu!
Nikolajs klusēdams apskauj sievu, bet nesaka ne vārda.
6. nodaļa
Personāla politika BVR, tāpat kā daudzās citās valsts iestādēs, ir slēgta. Protams, šis apstāklis bieži rada daudz jautājumu padotajiem un dažreiz kļūst par klusas neapmierinātības cēloni. Pats interesantākais ir tas, ka, pa karjeras kāpnēm virzoties uz priekšu kāds iepriekš neapmierināts, viņam pat ne mirkli nerodas trakulīga doma, ka būtu labi šo jautājumu izvirzīt vispārējai diskusijai. Subjektīvs punkts? Noteikti jā! Bet es jums apliecinu, ka aiz katras šādas tikšanās slēpjas rūpīgs personāla darbs, kas reizināts ar daudziem faktoriem, tostarp tiem, kas saistīti ar noteiktas vienības uzdevumu izpildi.
Plašs kabinets, nodaļas priekšnieka vietnieks ģenerālmajors Bikovs sēž galda galvgalī, viņa padotie atrodas sānos. Notiek tikšanās ar augstākā līmeņa vadības darbiniekiem. Starp tiem ir Nikolajs un Gļebs.
Svaigi kalts ģenerālis, jauna darba joma, iespējamās nākotnes perspektīvas! Protams, neiztikt arī bez «slotas» izņemšanas un padotajiem neparādīšanas, kā to pareizi lietot! Turklāt pirmie iespaidi par padotajiem bieži vien veido pamatu portretam, kas raksturos vadītāju līdz viņa dienu beigām. Šeit jums ir jāpamēģina un tajā pašā laikā jāparāda klātesošajiem, kurš ir boss.
«Biedri, mēs šodien esam šeit sapulcējušies, lai apspriestu nožēlojamo disciplīnas stāvokli mūsu nodaļā,» Bikovs draudīgi skatās uz visiem klātesošajiem. «Ar nožēlu jāatzīst, ka pirms manas iecelšanas amatā vienībā tika kultivēta kaut kāda nedarba atmosfēra!» Stingru oficiālu attiecību vietā starp darbiniekiem valda neizprotams pseidobiedrības gars, kolektīva piesegšana, un es nebaidos pat no šī vārda – pazīstamība!