No kā viss ir izgatavots? Stāsti par vielu - стр. 7
Gaiss un atmosfēra satur ļoti daudz dažādu vielu – skābekli, slāpekli, oglekļa dioksīdu, ūdens tvaiku un daudzas citas. Šīs vielas lidinās virs mums un ap mums kā atsevišķas molekulas. Un mēs jau zinām, ka atsevišķas molekulas mūsu acīm nav redzamas. Tāpēc mums šķiet, ka caurspīdīgs gaiss ir tikai tukšs gaiss. Taču gaisma ir ļoti jutīga pret vidi, caur kuru tā lido. Tāpat arī cilvēks: viena lieta ir skriet gar upes krastu, bet cita lieta ir skriet pa seklumu līdz jostasvietām ūdenī. Uzminiet, kurš skrien ātrāk? Zemes atmosfērā gaisma saduras ar neredzamām molekulām, izkliedējas un nedaudz palēninās. Tāpēc astrofiziķi un nolēma teleskopu novietot Zemes orbītā, pacelt virs atmosfēras, novietot to kosmosa vakuumā, kur vielu saturs ir niecīgs un tāpēc gaismai nav šķēršļu, nav traucējumu.
Astrofiziķu cerības piepildījās, un tagad mums ir superteleskops «Hubble», kas ķer tālās pagātnes gaismu un sūta uz Zemi fantastiska skaistuma attēlus no dažādiem Visuma nostūriem. Starp citu, arī jūs varat aplūkot šo skaistumu – internetā. Attēli ir pieejami ikvienam.
Spektrālās brilles
Bet kāpēc mums ir vajadzīga gaisma, ja vēlamies uzzināt, no kurienes viela nāk? Izrādās, ka gaisma var mums pateikt vairāk nekā tikai to, kā tā izskatās. Jebkurš spēcīgi sakarsēts ķermenis izstaro enerģiju. Uzkarsēta plīts izstaro siltumu, karstas ogles liesmo un mirgo sarkanā krāsā, bet vasaras saule apžilbina acis un apdedzina ādu. Tā ir visu vielu un to sastāvdaļu – atomu – īpašība sakarstot uzbudināties un izstarot enerģiju.
Ņemiet šķipsniņu parastās galda sāls uz naža gala (ķīmiķi šim nolūkam izmanto porcelāna karotīti) un ielieciet to atklātā ugunī. Sāli aptverošā liesma iekrāsosies spilgti dzeltenā krāsā. Tā ir gaisma, ko spēcīgi sakarsējot izstaro nātrija elementa atomi, no kuriem sastāv sāls. Savukārt, ja paņemsiet citu vielu, kas satur elementu kāliju, liesma būs zili violeta. Starp citu, šo vienkāršo metodi ķīmiķi joprojām izmanto, lai noteiktu konkrēta elementa klātbūtni nezināmā vielā vai vielu maisījumā. Un pirotehniķi – lai radītu daudzkrāsainas svētku uguņošanas ierīces.
Astrofiziķi, kas uztver tālās zvaigznes gaismu, var sadalīt to pa sastāvdaļām – to sauc par spektru. Arī daba to spēj. Jūs droši vien esat daudzkārt redzējuši, kā pēc lietusgāzes debesīs pēkšņi parādās brīnišķīga varavīksne. Tie ir ūdens pilieni, kas karājas gaisā un sadala redzamo gaismu tās sastāvdaļās. Un jūs precīzi zināt, kā šajā svītrainajā brīnumā mijas krāsas: sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, zila, zila un violeta. Un, ja nezināt, atcerieties uzvedinošo frāzi: katrs mednieks vēlas zināt, kur sēž fazāns. Vai arī šeit ir vēl viens jokošs «franču» variants: kā reiz Žaks zvaniķis ar galvu salauza laternu Jūs jau nojautāt, ka katra vārda pirmais burts ir pirmais burts varavīksnes krāsas nosaukumā.
Bet atgriezīsimies pie astrofiziķiem. Astrofiziķi spēj sadalīt attālu zvaigžņu gaismu daudz sīkākās sastāvdaļās un ar īpašu instrumentu palīdzību pat saskatīt tās gaismas spektra daļas, kas ir acīm neredzamas – infrasarkano un ultravioleto starojumu. Ikviens, kurš spēj nolasīt šos spektrus, var uzzināt daudz jauna par zvaigzni. Piemēram, kāda ir tās temperatūra, kādi elementi ir tās sastāvā, kādi procesi notiek uz šīs zvaigznes un cik tālu tā atrodas no Zemes.