Ļauno garu akadēmija, jeb Nežēlīgu meklējumu sērija - стр. 21
– Kā tu dzīvo, dārgais, mūsu brīnišķīgās akadēmijas sienās?
«Viss ir kārtībā,» es izspiedu un piespiedu sevi atkārtot skaļāk: «Viss ir kārtībā, profesor.» Paldies par rūpēm.
– Brīnišķīgi! – Nav skaidrs, kāpēc viņš bija laimīgs. – Un, lai jūs ne tikai labi dzīvotu, bet arī labi mācītos, iesaku īsi atcerēties vakardienas materiālu. Neuztraucieties, mīļais, tas nav nekas sarežģīts! Atgādiniet man un visiem klātesošajiem,“ viņš neticami graciozi pamāja ar roku nenoteiktā virzienā, „kam tiek izmantotas Alhanova koka lapas.
Mans kakls sažņaudzās no pārslodzes – tas ir mans ieguvums. Viena aktiera izrāde. Atgādināju sev par savu stratēģiju un garīgi iedevu sev spērienu, lai pēdējā brīdī nesanāktu:
– Profesor! – piedeva pārliecību tonim. «Vai rektors Čollets nelika jums neizdarīt spiedienu uz mani jau pašā sākumā?»
– Pasūtīts? – vecais elfs no spiediena apmulsa. – Nospiediet? Kāds ir spiediens, dārgā Tialla? Vai arī jums bija grūtības saprast vakardienas lekciju?
«Es nezvanīju,» es pacēlu galvu vēl augstāk. – Murlan koka lapas tiek izmantotas… izmantotas…
– Alhanova! – skolotājs skarbi izlaboja. Un viņa nervi kļūst traki. – Kam tad tiek izmantotas Alkhan koka lapas, Tialla?
Es tagad nedroši uzminēju:
– Meklēt dārgumus? Nē? Godīgi sakot, es mācīju! Tagad, tagad tas ir uz mēles gala… Ak, par precizitātes burvestību! Ne atkal? Profesor, kāpēc jūs kļūstat tik bāls? Atcerējos! Par atloku dziru!
Bija sajūta, ka skolotājs tūlīt nokritīs. Viņš manas kļūdas uztver pārāk personiski. Un viņa balss skanēja vāji:
– Atloks dzira? Bet kāds šādai maģijai sakars ar dabisko maģiju? Tā ir melnā burvība…
Es pacēlu rokas:
– Bet es nevaru atbildēt uz šo jautājumu – jūs vakar par to nerunājāt.
– Es tev neteicu! Bet, lai kaut ko tādu atklātu, jums vispār nav jāatver neviena grāmata? Uz visu mūžu?!
«Piedod man, profesor, bet, ja jūs uz mani izdarīsiet tik lielu spiedienu, es domāju vēl lēnāk.» No sajūsmas.
Profesors Nainnilidans veiksmīgi savedās kopā un atgriezās savā pasaulē vispiemērotākā radījuma lomā:
– Apsēdies, Tialla. Es ticu, ka turpmāk jūs būsiet uzmanīgāks. Un, ja ir kādi jautājumi, droši sazinieties ar mani uzreiz pēc lekcijas!
Mani klasesbiedri nesmējās, ko es arī gaidīju. Mans stulbums viņu acīs nebija pat smieklu vērts. Anaels palocīja kaklu, paņēma mantas un klusi pārcēlās uz citu galdu. Vai esmu aizgājis par tālu? Viņa neviļus nopūtās. Ja man paveiksies, tad pēc vairākām šādām runām viss mācībspēks lūgs Čoleta kungu, lai viņš laiž mani mājās viņu veselības labad.
Tagad es mērķtiecīgi neko nepierakstīju, bet paskatījos pa logu uz blakus esošās ēkas torņiem. «Augu maģija», «Mazo radījumu bioloģija», «Dzeja» un «Sejas ādas kopšanas pamati» notika tādā pašā veidā. Pie pēdējās neķiķināju, lai gan tāds impulss bija. Bet es nedomāju sabojāt attiecības ar studentiem, kā arī nokārtot eksāmenu elfiem šajā disciplīnā! Un tad es nevarēju atturēties un pierakstīju pāris mitrinošu masku receptes, kas noderēs nākotnē.
Man pusdienās neizdevās normāli sarunāties ar Noru. Precīzāk, es piegāju viņai klāt, veltīgi paskatījos viņai acīs un žēlīgi jautāju:
– Pastāsti man, ko tu zini par iniciāciju. Citādi es traks ar minējumiem.
«Es teiktu, protams,» viņa izlikās, ka ir ļoti ieinteresēta skatīties sienā. – Ja mēs būtu draugi.