Ļauno garu akadēmija, jeb Nežēlīgu meklējumu sērija - стр. 18
«Nora, vai tu neteici, ka ar šeit izdalītajām asinīm tev pietiek?»
«Ar to pietiek,» viņa gandrīz cilvēciski nopūtās. «Tas nav jautājums par badu, bet par kādu senu instinktu.» Vai tev žēl?
Žēl – pilnīgi virspusēja definīcija. Es sakodu zobus.
«Es domāju, ka man īsti nav vajadzīga grāmata par vilkačiem.»
Nora nenovērsa no manis savu bezjūtīgo, bet vērīgo skatienu:
– Labi. Tad es pagaidīšu, līdz jums būs nepieciešams nozīmīgāks pakalpojums.
Es piespiedu sevi iedzert malku kumelīšu uzlējuma, lai cīnītos ar sausumu kaklā. Cik nepatīkams izrādījās mans tuvākais draugs šeit! Un viņas istaba ir pretī, un tieši viņa tika iecelta par manu palīgu… Pēc dažām atelpas sekundēm es sapratu:
– Nora, vai tiešām direktore Čoleta lūdza tevi man palīdzēt?
«Ja godīgi, nē,» atzīšanās mani pilnībā satrauca. «Es tikko pamanīju jaunu meiteni, kas izskatās muļķīgi naiva.» Un es nolēmu, ka draugos ar tevi, līdz būšu draugs ar dažiem bonusiem. Nedari tādu seju, Tialla. Tev joprojām nav neviena lojālāka par mani. Arī visi pārējie kaut ko no tevis gribēs, bet tikai manas vēlmes ir tik niecīgas, ka vari tās ignorēt. Ikviens, kurš tev saka labu vārdu, vēlas kaut ko vairāk par asins pilienu.
Mana apetīte pilnībā pazuda. Patiesība vienmēr skar spēcīgāk nekā daiļliteratūra. Rāpojošā Nora, lai cik biedējoši tas izklausītos, tiešām bija vienīgā, kas man palīdzēja! Un tas ir vienīgais iemesls, kāpēc es viņai uzreiz neizteicu nekādu apvainojumu – es savaldījos. Jo es nevaru izturēt pilnīgu vientulību! Bet viņa uzbruka. Izrādījās, ka ar vampīru varēju uzturēt vismaz aukstas attiecības.
Pirms gulētiešanas atcerējos visus tās dienas notikumus. Vilkacis Laurs uzskata mani par savu mātīti, kura noteikti brauks pie viņa uz pārošanos. Topošais Inirānas valsts Augstākais Maģis ir parasts nelietis, kurš nelepojas ar savu statusu, bet lepojas ar visu pārējo. Incubus Janos skatās uz mani ar iekāri – bet viņš skatās uz visiem bez izņēmuma, ieskaitot puišus. Elfs Anaels ir augstprātīgs augstprātīgs, kurš uzskata sevi par labāku pat par saviem augstprātīgajiem klasesbiedriem. Nora man palīdz tikai cerībā kādu dienu saņemt piekrišanu brīvprātīgai ziedošanai. Uz kuru nospļauties, visi to ir pelnījuši. Tikai dvīņiem Mirkam un Mirnai no burvju fakultātes nebija laika darīt neko šausmīgu, taču ir pagājusi tikai viena diena – jādod viņiem iespēja parādīt sevi vissliktākajā gaismā! Un pašā centrā es, Genzārijas Tialla, nolēmu par katru cenu izkļūt no šejienes, bet ne izpelnīties pirmā bura slavu. Lielisks grafiks! Paldies, tēt. Neviens mājskolotājs man nebūtu varējis nodrošināt tādus lauka apstākļus, lai mācītos izdzīvot nevienā kopienā.
6.nodaļa
Katru vārdu atlasīju tā, lai teksts neizklausītos histērisks, bet radās vēlme precizēt dažus jautājumus. Akadēmijas kartē jau biju atradis pasta nodaļu, kur tūlīt pēc brokastīm taisos skatīties.
«Dārgais tēvs!
Manai pateicībai par jūsu rūpēm par manu maģisko izglītību nav robežu. Es atzīstu, ka kļūdījos. Pagāja tikai viena diena, bet mana kļūda kļuva acīmredzama. Tas ir labi, ka man nav iespēju praktiski mācīties, ir visas iespējas iegūt citas nodarbības un pavadīt trīs lietderīgus gadus šajās sienās.
Tik īsā laika posmā man izdevās iegūt noderīgas paziņas, tostarp princi Inirānu un dižciltīgā Kingarras grāfa mantinieku. Viņi mani pieņēma savā lokā, bet atgādina, ka tituliem šeit nav nozīmes. Tas mani satricināja līdz sirds dziļumiem, tēvs! Beidzot man bija iespēja justies kā pavisam parastai meitenei ar visparastākajām vēlmēm, nevis dižciltīgas ģimenes meitai, kas spiesta dzīvot pastāvīgā statusa apspiešanā. Nekas cilvēcisks, kā izrādījās, nav svešs ne man, ne minētajiem cilvēkiem. Es nemaz nerunāju par parastajiem, kuri šeit tiek novērtēti pēc sava maģiskā talanta, tāpēc ikdienas komunikācijā tiek dzēstas visas robežas. Lūdzu, pieņemiet manu sirsnīgo pateicību par to, ka izraujāt mani no mūžīgā izmisuma pilnīgi citas dzīves dēļ. Manu garastāvokli aptumšo tikai tas, ka man bezgala pietrūkst tevis un mājas.