Kļūsti par pēdējo - стр. 24

– Un otrā? Vai viņa dzemdēja tavu dēlu?

«Otro es vēl neesmu redzējis.» Mans tēvs viņu izvēlējās un noslēdza laulību ballīti, kamēr es atrados Tičas teritorijā. Viņi saka, ka viņa ir skaista. Bet es devos uz šejieni gandrīz nekavējoties, kā es jums jau teicu. Tāpēc es pavadīju īsu laiku, tiekoties ar pirmo – galu galā viņa man ir daudz tuvāka.

– Vai tu esi redzējis savu sievu? – es biju pārsteigts.

– Jā. Kas tur dīvains? Vēl būs laiks. Ja es atgriezīšos no šejienes dzīvs. Un, ja es neatgriezīšos, tad labāk, ka mēs viens otru neiepazinām. Viņa ir neskarta un varēs apprecēties ar kādu citu.

Man burtiski viss likās dīvaini.

– Bet viņi zina, ka jūs ņemat pārgājienā citas sievietes?

– Noteikti. Jūs to sakāt tā, it kā tajā būtu kaut kas pārsteidzošs. Vai arī jūs vispār nepazīstat vīriešus.

Es vīriešus īsti nepazinu, bet salīdzināju viņus ar mūsu dzīvesveidu. Daži laulātie pāri cīnījās tik sīvi, ka dažiem vīriešiem viena sieva bija par daudz.

– Es joprojām nesaprotu – kāpēc trīs?