Bumba prezidentam - стр. 11

«Es saprotu, Tolja, ka jums bija visgrūtākais laiks FSB.

– Kāpēc tas ir tik grūti? Pieklājība, korektums, patiesa nožēla, ka viņi nekādā veidā nevar palīdzēt «neparedzami teroristisku faktu pilnīgas neesamības dēļ». Viņi pastāvīgi strādā jauniešu un nacionālistu grupās. Viņi uztur ciešu kontaktu ar militāro speciālo nodaļu… Un vispār apzinīgi veic visas noteiktās procedūras, kas saistītas ar svētku pasākumu sagatavošanu un nodrošināšanu. Nevienā birojā lietas netika tālāk par šādām «atklāsmēm». Nu, jūs saprotat, komandieri, ka viņi neriskētu klusēt par kādu ārkārtēju gadījumu, ņemot vērā manas pilnvaras. Bet viņi deva priekšroku neiedziļināties ikdienas darba detaļās. Starp citu, visa nodaļa jau ir pārcelta uz pastiprinātas dežūras režīmu…

– Beidz, Tolja, nemierini mani! Es pats to visu varu turpināt, balstoties uz Iekšlietu ministrijas departamenta apmeklējuma rezultātiem. Bezpajumtnieki ir bezpajumtnieki, «zilumi» kļūst zili, un dažas bezmaksas, bet apmaksātas mīlestības priesterienes sašutušas kurn par bagātu klientu trūkumu. Ieteicu vadībai norīkot Pārvaldes darbinieku palīgā katram rajona policistam un divu dienu laikā izbraukt cauri visiem pilsētas karstajiem punktiem, «sliktajiem» dzīvokļiem utt utt. vai ir aizdomas, nekavējoties ziņo šeit. Jā… Principā ir palikusi tikai viena vieta, kas ir obligāta – augs. Vadims to būtu uzņēmies šodien, bet acīmredzot man tas būs jāizdomā rīt. Kopā ar Gyulchatai! Personāla nodaļā viņa rūpēsies par nesen pieņemto darbinieku sarakstiem.

Šajā laikā no uz galda atvērtā klēpjdatora atskanēja melodisks, kluss signāls.

«Ak,» žurnālists paskatījās uz monitoru, «paka no kuratora.» Acīmredzot nav laika doties uz videozvanu. Mēs to tūlīt atvērsim… Tātad, Vadims būs ar mums rīt no rīta. Un viss pārējais ir materiāli Azeram. Nedaudz! Nāciet sēdiet pie galda un skatīsimies to kopā.

Patiešām, tas bija parasts padomju militārpersonas personisks jautājums.

Azer-Pasha Ogly Siyatov, azerbaidžānis, dzimis Baku projektēšanas inženiera un mūzikas skolotāja ģimenē.

«Es domāju, ka Azer ir iesauka,» Tolja pakratīja galvu, «bet izrādās, ka tas ir vārds!»

Viņš mācījās krievu skolā. Mana tēva vecāki un visi viņa radinieki dzīvoja Kalnu Karabahā. Viņi arī gāja bojā sadursmju laikā etnisku iemeslu dēļ. Azera tēvs, kurš apciemoja savus radiniekus, nomira kopā ar viņiem.

– Tur karš bija īsts! Likās, ka Džulčatai ir pamodusies. – Kāda ir nekrietnība visā vainot Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktu! Tajā katlā vārījās desmitiem tautību. Un krievi ir viņu vidū! Cilvēkus slaktēja ne tikai ģimenes, bet veseli ciemati. Tur joprojām kūp ugunskurs. Varbūt tieši šeit ir jāmeklē pusaudža dvēselē notikušā lūzuma saknes?

– Tad acīmredzot ne bez vecāku palīdzības! Starp citu, māte… ak, lūk: «mirusi no sirdstriekas, kad dēlam palika 21 gads.»

Pēc skolas viņš iestājās Baku Augstākajā jūrskolā. Lielisks students. Papildus krievu valodai viņš zina azerbaidžāņu, turku un angļu valodu. Saprot daudzus kalnu dialektus. Beidzis Ķīmijas fakultāti radiometrijas, radioloģijas specialitātē. Iecelts par ķīmiskā dienesta vadītāju vienā no Ziemeļu flotes kodolzemūdenēm. Astoņus gadus vēlāk viņš veselības apsvērumu dēļ (?) aizgāja rezervē ar 3.pakāpes kapteiņa pakāpi.

Pielikumā ir pieci sertifikāti, kas rakstīti kā kopiju kopijas. Viņa izcilajai reputācijai nav ne vainas.